Rakstība, literatūra un teātris Senajā Grieķijā
Lai sāktu rakstīt vēstules, līgumus, e-mail u.t.t, vajadzēja kādas rakstu zīmes vai simbolus, tāpēc grieķi izveidoja alfabētu kas sastāv no rakstu zīmēm un ar šīm rakstu zīmēm varēja izteikt visu valodas bagātību. Un tieši šis alfabēts ir mūsu rakstības avots kura pamatā ir latīņu alfabēts.
Sengrieķu literatūra ir pati senākā Eiropā. Žanru daudzveidība un satura bagātība, kas tai raksturīga, lielā mērā ir bijusi noteicošā visā turpmākajā literatūras attīstības procesā, līdz pat mūsu dienām. Hronoloģiski sengrieķu literatūra aptver laika posmu no apmēram IX-VIII gs. p. m. ē. līdz mūsu ēras III-IV gs., kad sākas pāreja uz Bizantijas laika literatūru
Senākais žanrs sengrieķu literatūrā ir eposs. Līdz mūsu dienām saglabājušies divi eposi, kuri tradicionāli tiek piedēvēti Homēram, - ,,Iliāda” un ,,Odiseja”.
Traģēdija
Komēdija
Eposs
Satīra
dažādas dzejas
un liroepiskas formas
Arhaiskais periods (IX-VII gs. p. m. ē.)
Klasiskais periods (VII-IV gs. p. m. ē.)
Hellēnisma periods (IV/III- I gs. p. m. ē.)
Romas valdīšanas periods (I gs. p. m. ē.- mūsu ēras IV gs.)
Periods sākas IX-VII gs. p. m. ē. un ir viens no senākajiem literatūras periodiem. Šajā periodā tika sacerēti vissenākie literatūras sacerējumi “Iliāda” un “Odiseja”
Šis periods sākās VII-IV gs. p. m. Ē un ir slavens ar traģēdijas un žanru uzplaukumu. Abi šie žanri izauga no Dionīsa kulta rituāliem.
Sākas IV/III- I gs. p. m. ē. Šajā periodā ienāk mākslinieciskās fantāzijas elementi kura attālinās no mitoloģijas. Kā arī grāmatas tiek pirktas un pārdotas ne tikai augstākajiem slāņiem, bet arī katram iedzīvotājam.…
