Īsi par konvenciju
Konvencija „Par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi” ir pieņemta 1971. gada 2. februārī (konvencija stājās spēkā no 1975. gada) Irānas pilsētā Ramsārē, tādēļ bieži šī konvencija tiek saukta vienkārši par Ramsāres vai arī par Mitrāju konvenciju. Oficiālais konvencijas nosaukums atspoguļo sākotnējo ideju, liekot uzsvaru uz mitrāju aizsardzību īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi. Tomēr laika gaitā ar konvencijas ieviešanu saistīto jautājumu loks ir paplašinājies, un tagad konvencijas mērķis ir nodrošināt visa veida mitrāju aizsardzību un saprātīgu izmantošanu, atzīstot, ka mitrāji kā ekosistēmas ir ļoti nozīmīgi bioloģiskās daudzveidības aizsardzībā, kā arī cilvēku labklājības nodrošināšanā.
Mitrājs
Saskaņā ar konvencijas 1.pantu, mitrāji ir palienes, zāļu un kūdras purvi vai ūdeņu platības - dabiskas vai mākslīgas, pastāvīgas vai pārplūstošas, kurās ir stāvošs vai tekošs ūdens, saldūdens, iesāļš vai sāļš ūdens, t.sk. jūras akvatorijas, kuru dziļums bēguma laikā nepārsniedz 6 metrus.
Mitrāju aizsardzība
Mitrājiem ir nozīmīga ekonomiskā, zinātniskā, kultūrvēsturiskā un rekreācijas vērtība. Tie regulē ūdens režīmu, palīdz samazināt plūdus, veic ūdeņu attīrīšanu un papildina ar ūdeni gruntsūdeņus. Mitrāji ir arī nozīmīgi klimata pārmaiņu samazināšanā, jo tie piesaista ievērojamu daudzumu (pat līdz 40%) no pasaules sauszemes oglekļa krājumiem. Mitrājus iznīcinot, tajos uzkrātais ogleklis atbrīvojas un atgriežas atmosfērā siltumnīcas efektu izraisošo gāzu veidā. …
