Rāpuļi
Pirmie īstie sauszemes mugurkaulnieki (uzbūve un vairošanās piemērota dzīvei bez tiešā ūdens tuvuma).
Āda ir pārragojusies, pārklāta ar zvīņām un ragvielas plātnītēm, sausa, gandrīz bez dziedzeriem.
Nepatstāvīga ķermeņa temperatūra (temperatūra pielāgojusies apkārtējai videi, piem. saulē tie sasilst un kļūst aktīvi).
Daudzveidīgi senie rāpuļi (pleziozauri, ihtiozauri utt.).
Ietilpst zvīņrāpuļu, bruņurupuču, krokodilu un knābjgalvu kārtas.
Vairums rāpuļu dzīvo siltajos apvidos (plaši izplatīti tuksnešos, pustuksnešos, tropu mežos).
Latvijā rāpuļus var redzēt mežos, mežmalās, gravās, izcirtumos, purvos, aizaugušās, pamestās vietās.
Tiem ir dažāda ķermeņa forma. Ķirzakām un krokodiliem ir galva, kakls, viduklis, aste, priekškājas un pakaļkājas (dažas ķirzakas var skriet uz divām kājām, planēt vai skriet pa ūdens virsmu). Čūskām un bezkāju ķirzakām nav ekstremitāšu, toties tās spēj līst un peldēt.
Rāpuļu skelets ir gandrīz pilnīgi pārkaulojies. Dažādām rāpuļu grupām ir atšķirības uzbūvē. Mugurkaulam, kas veido ass skeletu, izšķir 5 nodalījumus.…