Filozofiskās un mākslinieciskās izpausmes
Magrita darbi bieži attaino ikdienišķus objektus neierastā pasaules kontekstā. Viņš liek objektiem kļūt par kaut ko citu nekā ierasts. Piemēram, ‘La trahison des images’, kur ir attēlota pīpe. Zem pīpes rakstīts ‘Ceci n'est pas une pipe’, jeb ‘Šī nav pīpe’, kas ir pretrunā ar attēloto, bet patiesībā tā ir taisnība, jo tā ir pīpes bilde, nevis pīpe. Magrits vienreiz esot teicis tā : ‘Protams tā nav pīpe. Pamēģini piepildīt to ar tabaku.’.
Magrits izmantoja to pašu pieeju zīmējot augli – ābolu. Viņš uzzīmēja ābolu un teica, lai arī cik ideāli un naturāli tu attēlosi to ābolu, tas nekad nebūs ābols.
Magrita sirreālisma stils ir vairāk reprezentējošs nekā automātiskais stils, kuru izmanto citi mākslinieki, piemēram, Žans Miro. Magrita izmantotie objekti, kuri novietoti nepazīstamās vietās, aicina iesaistīties poētisku gleznu izstrādē. Viņš skaidroja gleznošanas darbībū kā : ‘Māksla ir likt krāsu pie krāsas, lai to reālais aspekts tiktu iznīcināts, tā lai ikdienišķie objekti – debesis, cilvēki, koki, kalni, mēbeles, zvaigznes, celtnes, graffiti – kļūtu par vienu kopīgu dzejiski disciplinētu gleznu. Šīs bildes dzeja atbīvosies ar jebkādu simbolisku nozīmi, vecu vai jaunu.’
…