Rentgenstarojums

1928. gadā Rīgā kā piektajā pilsētā Eiropā – pēc Vīnes, Pēterburgas, Minhenes un Prāgas – nodibināts Rentgenoloģijas institūts – pirmais Baltijas valstīs.
Pirmais Rentgenologu biedrības vadītājs E. Vēbers bija Pasaules Rentgenoloģijas asociācijas dibinātājs 1925. gadā un tās viceprezidents.
V. K. Rentgena atklājums un šī atklājuma straujā izplatība radīja tehnoloģisku šoku medicīnas sabiedrībā.
Jonizējošā starojuma ietekme uz cilvēka ķermeni ir atkarīga no starojuma tipa un enerģijas. Starojuma līmeņa novērtēšanai tiek lietotas ļoti daudz mērvienības, bet Starptautiskā Radiācijas aizsardzības komisija kā pamatvienību lieto zīvertus (precīzāk – milizīvertus jeb mSv).
Pašlaik zināmais vidējais ikgadējais fona starojums pasaulē ir 2,4 mSv. Zināms, ka saņemot momentānu 5000 mSv starojumu, cilvēks nomirst dažu dienu laikā, bet 100 mSv deva var paaugstināt ļaundabīgu audzēju attīstības risku. Pētījumi rāda, ka starojums, mazāks par 100 mSv, saņemts gada laikā, nenodara būtisku kaitējumu cilvēka veselībai.[ ]
…