Riņķi un nogriežņi

Riņķis jeb aplis ir plaknes daļa, ko ierobežo riņķa līnija un kurā atrodas tās centrs. Var arī teikt, ka riņķis ir visu to plaknes punktu kopa, kas atrodas ne tālāk par noteiktu attālumu no dotā punkta. Riņķi bieži jauc ar riņķa līniju — riņķa līnija ir riņķa robeža (tā nesatur riņķa iekšpusē esošos punktus).
Riņķa vispārinājums trīs dimensijās ir lode.
Segments ir riņķa daļa, kuru ierobežo horda un tās definētais loks. Perpendikuls no hordas viduspunkta līdz lokam ir segmenta augstums.
Sektors ir riņķa daļa, ko ierobežo loks un divi rādiusi, kas vilkti no loka galapunktiem.
Kvadrants ir sektors, kuru veidojošie rādiusi ir savstarpēji perpendikulāri.
Nogrieznis ir taisnes daļa starp diviem punktiem.
Katram nogrieznim ir garums, kuru var izteikt ar pozitīvu skaitli.
Vienādiem nogriežņiem ir vienādi garumi. Tos apzīmē, uz nogriežņa uzvelkot mazu svītru.
Nogrieznis, kas savieno divus punktus, ir īsāks, nekā liekta vai lauzta līnija, kas savieno šos pašus punktus.
Ja kādi punkti sadala nogriezni vairākās daļās, tad visa nogriežņa garums ir vienāds ar tā daļu garumu summu.
Punkti atrodas uz vienas taisnes, ja garākā nogriežņa garums ir vienāds ar īsāko nogriežņu garumu summu.…