Rokoko radās 18. gadsimta sākumā (ap 1720.-1760.gadu) Francijā
Kas raksturo
šo stilu?
- Izliektu, asimetrisku formu bagātīgs pielietojums.
- Dominē gaišās krāsas, pasteļtoņi, gaišs koks un zeltījums
- Galvenie motīvi - rokajs, ziedi un lapas, groteskas un ķīniešu izstrādājumu imitācijas.
- Sižetiski tēli - teatrālas un pastorālas figūras, kā arī ainas, kas attēlo vai personificē gadalaikus.
Vārds “Rokoko” cēlies no franču val. vārda rocaille,kas tulkojumā nozīmē - gliemežnīca
( tā bija viena no stila galvenajiem ornamentiem). Vairums mākslas vēsturnieku šo virzienu uzskata par ārēji visdekoratīvāko un "vieglāko" Eiropas mākslas vēsturē. Gadsimta vidū, jo īpaši Francijā, rokoko kļuva ļoti populārs un pārņēma visas mākslas, kultūras un pat sadzīves jomas - tēlotājmākslu, lietišķi dekoratīvo mākslu, arhitektūru, modi, interjera, mēbeļu, visdažādāko ikdienas priekšmetu dizainu.
Pats termins “rokoko” parādās tikai XIX gadsimta beigās. Sākumā tas ir darbnīcas apstākļos izgudrots termins, kas atvasināts no vārda “rocaille” un atzīts par daudz piemērotāku nekā XIX gadsimta pirmajā pusē lietotais “Pompadūras stils”, kurš aizgūts no karaļa Ludviķa XV favorītes vārda.
Rokoko attīstību sekmē modernistu ( Rubensa daiļrades aizstāvju) uzvaras pār klasicismu un venēciešu glezniecības slava Eiropā ap 1700. gadu.…
