Romieši bija izrēķinājuši optimālo attālumu starp ratu riteņiem un būvēja atbilstoša platuma ceļus. Mūsdienās tie daudzviet atbilst dzelzceļa sliežu platumam, jo 19. gadsimtā pirmās tvaika lokomotīves testēja uz trasēm, ko bija būvējuši romieši.
Ceļi un akvedukti tika būvēti pēc bagāto romiešu pilsētu vai dzimtu iniciatīvas un daļēji par viņu līdzekļiem, uz ko norāda to nosaukumi.
Bija izveidoti arī trotuāri. Gar galvenajiem ceļiem izvietoja stabus ar attāluma norādi līdz Romai.
Tas, ka Roma pastāvēja vairākus gadsimtus senā pagātnē, nenozīmē, ka tā ir mirusi, jo mūsdienās jebkurš cilvēks saskaras ar tās atstātajām pēdām. Kaut vai ar viņu veidoto valodu, ko mēs izmantojam zinātnē, viņu ieguldījumu cilvēka izpētē, kas mums ļauj izprast iekšējo orgānu funkcijas, viņu atstāto kultūras mantojumu, kas vēl jo projām ir apskatāms Itālijas teritorijā.