Romiešu sabiedrība republikas periodā

Norises romiešu sabiedrībā
Romiešu sabiedrības veidošanās sākumā ritēja līdzīgi kā Senās Grieķijas polisās. Roma jau kopš paša sākuma veidojās kā tipiska pilsētvalsts. Par tās sabiedrības galveno kodolu un virzītāju kļuva brīvie zemkopji. Romiešu mentalitātē un kultūrā bija jūtamas tādas zemniecībai raksturīgas iezīmes kā konservatīvisms, cieņa pret dzimtas galvu, autoritāšu respektēšana, pasivitāte politikā, nepatika pret citu profesiju, it īpaši tirgotāju pārstāvjiem. Šīs iezīmes saglabājās arī vēlākajā vēstures periodā, kaut arī zemkopība Itālijā panīka un visā impērijā uzplauka pilsētu kultūra. Līdzīgi kā Grieķijā polisas pilsoņi dalījās dēmosā un aristokrātijā, brīvie romieši dalījās plebejos un patriciešos.

Patricieši
Roma bija zemkopju sabiedrība, kurā valdošo stāvokli ieņēma neliels dižciltīgo slānis, ko sauca par patriciešiem.
Viņiem piederēja lieli zemes īpašumi un ganāmpulki, kā karaspēka nozīmīgākā daļa patricieši saņēma lielāku kara laupījumu. Pēc valdnieku varas likvidēšanas patriciešu rokās koncentrējās visa vara, ko tie īstenoja ar 300 patriciešu dzimto vecāko padomes- senāta un amatpersonu palīdzību. Arī amatpersonas bija tikai patricieši.
Viņu spēks bija kopīgais vārds, stingrā dzimtas organizācija un kopīgi kulti, kā arī politiskā draudzība un atkarīgo ļaužu atbalsts un autoritāte.…