Darba tapšanas vēsture
Rūdolofa Blaumaņa daiļdarbs cieši saistīts ar tā tapšanas vēsturisko laikmetu
Rūdolfs Blaumanis «Purva bridēju» tāpat kā citas no savām novelēm sarakstījis par laiku, kurā pats dzīvo. Ierosmi guvis, 19. gs. 80. gados strādājot par rakstvedi Kokneses muižā. Novelē rakstnieks pievērsies sociālo apstākļu tēlojumam, smalki veidotiem psiholoğiskiem tēlu portretiem un cilvēku iekšējiem konfliktiem, kuros atklāta vides ietekme, personības īpatnības, tostarp neatrisināmas pretrunas prāta un jūtu starpā. Blaumanis skāris arī saimnieku un kalpu attiecību noslāņošanos – tas viss ir īpaši tuvs 19.gs. reālisma literatūras tradīcijai.
Novelē atainota Latvija 19. gadsimtā. Par to liecina gan senie amati – kučieris, vešeriene, sulainis, barons, staļļa uzraugs, gan valoda, kurā sarunājas varoņi – izkopta, nedaudz ieturēta un pieklājīga neatkarīgi no tā, pret kuru personu tā vērsta.
Arī kungu un kalpu attiecības šajā novelē parādās ļoti izteikti - sevišķi filmā, kas uzņemta pēc noveles motīviem, atainotas kungu priekšrocības, piemēram, iespēja lemt kāda cita likteni, dzīvot krietni labākos dzīves apstākļos un iegūt no ar vārda brīvību saistītajām tiesībām. Pretstatījumā attiecīgi ieraugāma kalpu nebrīve, klusēšana un paklausība, ko pieprasa šāda veida pakļautība.
Darba žanrs.
Psiholoģiskās noveles iezīmes
Daiļdarba galvenā tēma
Darba kompozīcija
Darba tēlu sistēma
…