Iedzīvotāju pārcelšanos uz pilsētām un citiem valsts reģioniem veicināja satiksmes un sakaru līdzekļu attīstība. Visstraujāk pilsētu attīstība notika Anglijā, Francijā, Austrijā, ASV, bet lēnāk Krievijā, jo tur līdz 1861.g. vēl saglabājās dzimtbūšana un zemniekiem nebija pārvietošanās brīvība.
• Sabiedrības dalījums grupās:
- Aristokrātija
- Buržuāzija
- Vidusslānis
- Algotie strādnieki ( proletariāts):
melnstrādnieki
nekvalificētie strādnieki
kvalificētie strādnieki
Lai gan mūsdienās daudziem šķiet, ka dzīve pilsētā ir labāka un ērtāka, tas neatbilst toreizējiem dzīves apstākļiem pilsētās. Jāņem vērā, ka visu noteica cilvēka piederība sabiedrības slānim. Aristokrāti un jaunās buržuāzijas augšslānis dzīvoja komfortablās, plašās un tam laikam modernās mājās, bet strādnieki – lielā šaurībā, mazos dzīvoklīšos bez jebkādām ērtībām strādnieku kvartālos pilsētas nomalēs.
Strādnieki veidoja pilsētnieku zemāko slāni un viņu apdzīvotie kvartāli atradās fabriku tuvumā piesārņotā vidē, kas nereti bija bīstama dzīvībai. Tolaik par vides piesārņošanu vai cilvēkiem kaitīgiem darba apstākļiem neviens nesatraucās, jo neapzinājās šo parādību sekas.
Lielu pilsētnieku daļu sāka veidot vidusslānis – ierēdņi, skolotāji, ārsti, juristi, inženieri, sīkie uzņēmēji un komersanti. Ar laiku vidusslānim pieskaitīja visus izglītotos garīgā darba veicējus. Sāka veidoties vidusslānim raksturīgi dzīves standarti (priekšstats par mājas iekārtojumu, ģērbšanās stilu un uzvedības manierēm).
…
