Vēsture
13. gs. Saldus pirmo reizi minēts 1253.gada kuršu līgumā, pēc kura Saldus novads tika nodots Livonijas ordeņa pārvaldīšanā. Pirms krustnešu iebrukuma seno kuršu pils atradusies vienu kilometru no tagadējās Saldus pilsētas.
Par Saldus pilsētas dibināšanas gadu tiek uzskatīts 1856. gads, kad Domēņu valde pieņēma lēmumu dibināt tirdzniecības miestu un māju celtniecībai tika pārdoti pirmie 42 gruntsgabali. Pirmā no tolaik celtajām mājām vēl šodien redzama Striķu ielā 9.
15.gs. Gandrīz četrus gadsimtus Saldus nēsa vācisko Frauenburgas vārdu un mainīja savu atrašanās vietu nedaudz uz rietumiem. Tika uzbūvēta vācu ordeņa mūra pils. Tās tuvumā veidojās jauna apmetne.
16.gs.- 17.gs. Saldus novads tika iekļauts Kurzemes - Zemgales hercogistē, un 1638. gadā Saldus bija pirmais hercoga Jēkaba (valdīja 1642. - 1682.) īpašums, kura valdīšanas laikā Saldus apkārtnē darbojās dzelzs ceplis, lielgabalu lietuve, linu austuve, ādu mītuve, zāģu gateris un kālija vārītava.
1632. gadā atklāta pasta stacija Jelgavas - Klaipēdas pasta ceļam, kas būtiski veicināja apdzīvotās vietas attīstību.
1894. gadā Saldum tika piešķirtas ierobežotas pilsētas tiesības, bet 1917. gadā - pilsētas tiesības.
20.gs. Saldus kļuva par pirmo pilsētu Latvijā, kuru 1919. gada 10. martā Latviešu nacionālā karaspēka Kalpaka bataljons atbrīvoja no lieliniekiem.
1929. gadā notika Liepājas - Glūdas dzelzceļa līnijas atklāšana, kas veicināja pilsētas ekonomiskās vides attīstību.
1949.gada 31.decembrī ar Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrētu "Par lauku rajonu nodibināšanu Latvijas PSR sastāvā" toreizējo 25 apriņķu vietā tika izveidoti 58 rajoni, to vidū arī Saldus rajons.
Cieceres upe
Pāri Cieceres upei var pārkļūt pa 14 dažādiem tiltiem - tie ir gan lieli, gan pavisam mazi - tikai gājējiem piemēroti Daži no šiem tiltiem ir gluži romantiski un aicināt aicina apstāties un pasapņot. Gadu gaitā arī pilsētas ritms pieskaņojies Cieceres upes plūdumam - pavasarī un vasarā tas ir raitāks un draiskāks, bet rudenī un ziemā - rāmāks un nosvērtāks.
Derīgie izrakteņi
Saldus novadā konstatēti sekojoši derīgie izrakteņi: māls, kaļķakmens, saldūdens kaļķis, smilts, grants, brūnogles.
Saldus novads ir bagāts ar būvmateriālu ražošanai noderīgiem derīgajiem izrakteņiem. Ir izpētīts liels skaits atradņu, no kurām daļa jau tiek izmantotas derīgo izrakteņu ieguvei, bet daļai atradņu nepieciešama detalizētāka izpēte. …
