Samuraji ir industriālisma laika sākuma karotāja jēdziens. Vārds "samurajs" ir cēlies no jēdziena "samorau,", kas mainījās uz "saburau," nozīmējot "kalpot"; tātad, vārds "samurajs" ir kalps, lorda kalps.
Samurajs burtiskā tulkojumā ir "tas, kurš kalpo". Samurajs kalpo daimjo un daimjo ir samurajs, kas kalpo Imperatoram.
Samurajs ir dižciltīga persona, kura nodrošina kārtību savā zemē, spriež tiesu, ievāc nodevas un karo daimjo labā, ja tas ir nepieciešams. Ja samurajs nespēj pildīt savus uzdevumus, tad viņa kungs var pieprasīt samurajam izpildīt sepuku (pašnāvību).
Samurajam gods ir augstākā vērtē kā dzīvība.
Par samuraju piedzimst, vai arī retos gadījumos augstāks samurajs ieceļ savu padoto par samuraju.
Samurajs var nēsāt bruņas un mēdz lietot ļoti dažādus ieročus, tomēr samuraja katana un vakizaši viņam ir ļoti svarīgi.
Samurajam dzīves laikā līdzi jānēsā dokumentu, kas pierāda viņa piederību pie samuraju klases. Uz dokumenta ir norādīts samuraja vārds, viņa tēva un vectēva vārds, kā arī piederība pie klana un samuraja daimjo vārds. Uz dokumenta ir arī zīmogs, kas apstiprina dokumenta īstumu. Dokuments tiek uzskatīts par oficiālu atļauju nēsāt daišo (katanu un vakizaši). Samurajs drīkst pats izvēlēties kuram šo dokumentu rādīt un kuram nē.…
