Saprāts vai apskaidrība: zinātnes un baznīcas cīņa Renesanses laikmetā.
Darba hipotēze:
Saprāts jeb zinātne guva virsroku pār apskaidrību jeb baznīcu.
Darba uzdevumi:
apskatīt Renesanses jēdzienu;
apskatīt baznīcas un zinātnes jēdzienus Renesanses laikmetā;
Atrasts sakarības starp baznīcu un zinātni, kā arī izpētīt tās “cīņu” renesanses laikmetā.
Baznīca Renesanses laikmetā.
Francijā baznīca demonstrēja sevi, kā spēcīgu institūciju un iespaidīgu politisku spēku, taču drīz vien pāvesti nokļuva pilnīgā Francijas karaļa atkarībā.
Baznīcas kritika vēlajos viduslaikos vērsās nevis pret baznīcu, kā tādu, bet gan pret nekārtību, tās iekšienē. Un šīs kritikas nolūks bija uzlabot baznīcas pozīcijas, taču baznīcas kritiku nepieļāva un tās plašā izplatība liecināja par to, ka kaut kas nav kārtībā. Kritikas iemīļotais objekts bija pāvesti, kuru aktīvā vaina daudzās baznīcas kļūmēs ir neapstrīdamajiem renesanses pāvestiem, kuru darbības rezultātā ievērojami samazinājās baznīcas disciplīna.
Baznīcas darbība tika rūpīgi vērota un vērtēta, jo daudz biežāk nekā agrāk tā tika iesaistīta pasaules politiskajos notikumos. Garīdzniecība arvien lielāku interesi izrādīja par laicīgo mantu uzkrāšanu, bet pāvesti pārmērīgi sāka interesēties par uzvarām kaujas laukā. Tā rezultātā cilvēku neapmierinātība strauji pieauga un viņi sāka apšaubīt baznīcas autoritāti un nosodīt garīdzniecības pašpaaugstināšanos.
…
