Režīms atstāja aiz sevis apmēram 142 tūkstošus invalīdu, vairāk nekā 200 000 bāreņu. Izdzīvojušie bija bezspēcīgi, vairoties nespējīgi un atradās nabadzības un pilnīga fiziskā izsīkuma stāvoklī. Tika iznīcināti 64 tūkstoši ēku, no kurām 6 tūkstoši bija skolas, kā arī 800 slimnīcas, feldšeru posteņi un laboratorijas, 2000 tempļi tika iznīcināti vai pārvērsti par noliktavām vai cietumiem.
Sarkano khmeru režīma gāšana notika 1979. gada 7. janvārī, tas notika Vjetnamas un Kambodžas konflikta eskalācijas rezultātā, kurš sākās jau 1975. gadā. 1975. gada maijā uz Kambodžas un Vjetnamas robežas notika pirmie bruņotie incidenti, kurus izprovocēja Kambodža. 1977. gadā pēc neliela klusuma notika karadarbības straujš uzplaukums. Sarkanie khmeri šķērsoja robežu un nogalināja vjetnamiešu civiliedzīvotājus, šādas darbības nevarēja palikt nesodītas, un Vjetnamas armija veica vairākus reidus Kambodžā. 1978. gada decembrī Vjetnama uzsāka pilna mēroga iebrukumu Kambodžā, lai gāztu sarkano khmeru režīmu. 1979. gada 7. janvārī Pnompeņa tika ieņemta. Vara tika nodota Kampučijas nacionālās glābšanas apvienotajai frontei.
…