Saspīlējuma mazināšanās un atbruņošanās sākums pasaulē

Izmaiņas ārpolitikā 70. un 80. gados (aukstā kara noriets) Aukstā kara trīs posmi: 1.p. (1945-1948)– abas puses apgūst ietekmes sfēras, meklē darbības virzienus, nosaka savas darbības mērķus; 2.p.(1948-1962) – starptautiskās krīzes Austrumeiropā, PSRS parāda savas ietekmes sfēras; 3.p.(1962-1989) –bipolārās sistēmas sabrukums, ko ievadīja Kubas krīze; jaunas lielvalstu politikas veidošanās, Ķīna kļūst par jaunu politisko spēku; Čehoslovākijas krīze apliecina PSRS izmisīgos mēģinājumus noturēt ietekmes zonas; 1979.g., lai uzturētu ietekmi, PSRS sāk karu Afganistānā. 70. un 80.gados notiek vairākas starptautiskas konferences, kurās tiek panākta vienošanās par kodolieroču neizplatīšanu, drošības pastiprināšanu un saspīlējuma starp valstīm mazināšanu. 80.Gados sākās aukstā kara norieta laiks , ko veicināja PSRS un visa padomju bloka sabrukums. M. Gorbačova ārpolitika Pēc Gorbačova ievēlēšanas par PSKP ģenerālsekretāru un ASV jaunā prezidenta Ronalda Reigana stāšanās amatā sākās jauns ārpolitikas posms – dialogs. 1987.g. lielvalstis parakstīja līgumu, saskaņā ar kuru tās atteicās no vidējās darbības rādiusa raķetēm Padomju bloka sabrukuma faktori M.Gorbačova pārkārtošanās un jaunās domāšanas kurss, kam sekoja politiskās un ekonomiskās dzīves liberalizācija, kas izraisīja PSRS sabrukumu un neatkarīgu valstu rašanos Eiropā.