3. Komētas
Komētas jeb tā dēvētās astes zvaigznes ir vieni no skaistākajiem objektiem, kas piesaistījuši cilvēku uzmanību jau kopš senseniem laikiem. Liecības par komētām, kas nereti tika dēvētas par nelaimes un posta vēstnesēm, atrodamas daudzu nāciju vēsturiskajos pierakstos. Sevišķi rūpīgi komētu viesošanos ir dokumentējuši senās Ķīnas astronomi, atzīmējot gan ierašanās laikus, gan to atrašanās vietu, gan ilustrējot to izskatu. Šī informācija ir vērtīgs resurss mūsdienās, ļaujot izsekot atsevišķu komētu gaitām iepriekšējos gadsimtos.
Mūsdienās ir zināms, ka komētas ir objekti, kas saglabājušies kopš Saules sistēmas veidošanās pirmsākumiem, kad daļa no miglāja gāzēm kondensējās un salipa, izveidojot neregulāras formas objektus. To izpēte ļauj labāk izprast apstākļus, kādi valdīja putekļu un gāzu mākonī, kurā piedzima Saule un ap to riņķojošās planētas.
Komētas, līdzīgi kā visi citi Saules sistēmas objekti, riņķo ap Sauli. Tām raksturīgas izstieptas elipsveida vai paraboliskas orbītas, kuras lielākoties ir novietotas dažādos leņķos attiecībā pret ekliptikas plakni. Īpaši raksturīgs tas ir garā perioda komētām, kuru avots ir Oorta mākonis.
Meteors un meteorīts
Meteors ir kosmiskais atkritums, kas dodas cauri Zemes atmosfērai ar ātrumu 8-50 km/s un sadeg tajā.
Meteorīts ir neliels debesu ķermenis, kas ienācis no kosmiskās telpas atmosfērā, nav pilnīgi sadedzis un nokritis uz Zemes.
Meteori veidojušies planētu sadursmēs un ir vai nu akmens, vai metāla šķemba.
Uzieto meteorītu izmēri ir no dažiem milimetriem līdz vairākiem metriem, bet masa no dažām grama daļām līdz pat vairākiem desmitiem tonnu. Iespējams, ka pagātnē milzīgu meteoru nokrišana uz Zemes izraisījusi globālas katastrofas: piemēram hipotēze par Čiksulubas krātera 10 km diametra meteorītu, kura dēļ 65 miljoni gadu atpakaļ izmiruši dinozauri.
…
