Izcelsme
Hetu izcelsme joprojām ir visai neskaidra.
Daži vēsturnieki domā, ka heti cēlušies no tās pašas etniskās grupas kā mīnojieši.
Taču līdz pat mūsdienām Tuvajos Austrumos, it īpaši Turcijā, šī tauta ir atstājusi pamanāmas savas kultūras pēdas.
Virknes ģeogrāfisko nosaukumu izcelsme meklējama hetu valodā.
Tiek uzskatīts, ka heti bijuši pirmie, kas apguvuši dzelzs tehnoloģiju, līdz ar to aizsākot dzelzs laikmetu.
Iekarojumi
Heti iekaroja Tuvo Austrumu reģionu ap 1900.g. p.m.ē. Ap 17.gs.p.m.ē. Heti izveidoja stipru, centralizētu valsti.
15.-14.gs. p. m. ē. tie pakļāva kontrolei milzīgu teritoriju, rietumos līdz Egejas jūrai, dienvidaustrumos līdz Mezopotāmijai, dienvidos Sīriju līdz pat mūsdienu Libānai.
Heti sāka nopietni apdraudēt Ēģipti, Babiloniju un Asīriju.
Sīrijas dēļ, kuru heti kontrolēja, viņiem izcēlās karš ar Ēģipti.
Sevišķi asas sadursmes hetiem bija faraona Ramzesa II laikā, līdz ap 1269.g. p. m. ē. karojošās puses noslēdza miera līgumu, saskaņā ar kuru Ēģiptei nācās samierināties ar šaurāku savas ietekmes sfēru – tikai līdz Palestīnas dienvidu daļai.…