Daba un iedzīvotāji
Pirmie sakari ar Rietumu valstīm izveidojās 2.gs. P.m.ē.
Liela nozīme bija “Lielajam zīda ceļam”, kurš veda uz Vidusjūras ostām.
Ķīnas nosaukums cēlies no Cīņu dinastijas, kas 221. gadā p.m.ē. Izveidoja Ķīnas impēriju.
Ģeogrāfiskā vide.
Rietumos no Āzijas to atdalīja Tibetas kalniene.
Ziemeļos atradās bezgalīgs līdzenums, kas pamazām pārgāja “Gobī” tuksnesī.
Austrumos atrodas Dzelteā, Austrumķīnas un Dienvidķīnas jūra.
Ķīnieši uzturēja sakarus arī ar Eiropu.
“Lielais zīda ceļš” sniedzās no Ķīnas līdz Vidusjūrai aptuveni 7000 km. Garumā.
Lai gan Ķīna ir izteikta kalnu zeme, tur bija arī plašas, auglīgas upju ielejas un līdzenumi.
Senās Ķīnas civilizācijas bija Huanhe vidusteces un lejteces līdzenums.
Bieži vien varenā upe applūda, kas radīja lielas problēmas, un tāpēc viņi ar to cīnījās jau senatnē izveidojot dambju un kanālu sistēmu.
Iedzīvotāji.
Seno Ķīnu apdzīvoja iedzīvotāji kas piederēja pie mongoloīdu rases.
Arī kādreiz Ķīnas iedzīvotāju skaits sasniedza 50-60 miljonus cilvēku, un tas arī bija iemesls kāpēc ieceļotāji nespēja īpaši ietekmēt Senās Ķīnas kultūru.
20. gs. 20 gados arheologi veica izrakumus Mohendžodaro, un atklāja līdz tam nezināmu pilsētas kultūru. Tā apjoma ziņā bijusi līdzīga Divupes Urukai
Mohendžodaro un Harapa tirdzniecības, amatniecības un administratīvas varas centri.
Pilsētu plānojums, arhitektūra, irigācija, primitīvie raksti maķslas darbi liecina par kultūru ko sauc par Indas jeb Harapas kultūru.
Indas kultūru radījuši dravīdu preikšteči, kur pēc tam vairs nepastāvēja dēl kādas līdz šim nenoskaidrotas katastrofas.…
