Senās Romas arhitektūra

Romiešu arhitektūrai ir raksturīgs racionālisms, praktiskums un organizētība
Romieši vadījās pēc stingriem simetrijas likumiem
Tā kā Romā nebija sabiedriskā transporta, tā nevarēja bezgalīgi vērsties plašumā, tapēc tā auga augstumā
Plaši tika pielietota orderu arkāde - arku sakopojums, kas balstījās uz stabiem vai kolonnām
2. gs. sakumā p.m.ē. celtniecībā romieši sāka izmantot betonu, kas viņiem pavēra ļoti plašas iespējas un būtiski ietekmēja celtniecības tempus.
Romiešiem patika tīrs dekoratīvisms – grīda no mozaīkām, ciļņiem greznoti griesti, īpatnēju cilvēku un dzivnieku figūru attēlojumi, telpās bija ievietotas palmas, zīdkoki, efejas.
Svarīga nozīme Romas valstī bija ceļiem, ko romieši sāka izbūvēt jau 4.gs.p.m.ē.
Jau pirmos ceļus būvēja tā, lai tie kalpotu mūžīgi
Ceļus blietēja vairākām kārtām no māliem, akmens šķembām un lavas gabaliem, izlīdzināja ar grants un smilšu slāni, kuru savukārt klāja nogludinātas akmens plāksnes.…