Šengenas līgums
1985. gada 14.jūnijā Vācijas Federatīvā Republika, Francijas Republika un Beniluksa Ekonomiskās Savienības dalībvalstis (Beļģijas Karaliste, Nīderlandes Karaliste un Luksemburgas Lielhercogiste) Šengenas pilsētā (Luksemburga) parakstīja līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu uz kopējām robežām.
1990. gada 19.jūnijā Šengenā šīs pašas valstis parakstīja konvenciju par augstāk minētā līguma īstenošanu.
Vēlāk šai konvencijai pievienojās Itālijas Republika, Spānijas Karaliste, Portugāles Republika, Grieķijas Republika, Austrijas Republika, Dānijas Karaliste, Zviedrijas Karaliste un Somijas Republika.
Šengenas līgums
1996. gada 19.decembrī, pamatojoties uz 1957. gadā noslēgto Ziemeļu valstu pasu savienību, sadarbības līgumu par kontroles atcelšanu uz kopējām robežām ar Šengenas līguma dalībvalstīm parakstīja Islandes Republika un Norvēģijas Karaliste.
Šobrīd Šengenas sistēma darbojas 13 no 15 ES dalībvalstīm.
Lielbritānija un Īrija nav iestājušās Šengenas sistēmā, tās joprojām saglabājot savu ārējo robežkontroli.
Divas valstis, kas nav iestājušās Eiropas Savienībā, ir Šengenas asociētās valstis - Norvēģija un Islande, un tām ar īpaši izveidotas komitejas starpniecību tiek piemērotas Šengenas līguma prasības
Šengenas līguma būtība
Šengenas līgums nosaka ES iekšējo robežu likvidēšanu, lai personas varētu brīvi pārvietoties, kopēju vīzu režīmu un daudz stingrāku ārējās robežas sargāšanu, kam palīdz Šengenas informācijas sistēma.
Šengenas konvencijas mērķis ir atcelt personu pārvietošanās kontroli uz kopīgajām iekšējām robežām un atvieglot pārvadājumus un preču apriti.
Ņemot to vērā, Šengenas konvencijā ir paredzēti vairāki pasākumi, kas valstīm jāievēro, piemēram, kopīga vīzu politika, pārvadātāju atbildība, atbildība par patvēruma pieteikumu izskatīšanu, savstarpēja tiesiskā palīdzība u.c.
Šengenas līguma būtība
Kā svarīgi jāmin arī noteikumi par policijas sadarbību, kuros atrunāta pārrobežu novērošana un vajāšana.
Konvencijas nosacījumu īstenošanai ir izveidota Šengenas informācijas sistēma, lai attiecīgās dalībvalstu iestādes varētu piekļūt ziņojumiem un citai informācijai par personām un priekšmetiem, kas ļauj efektīvi veikt kontroli.
Pilntiesīga pievienošanās Šengenas konvencijai var notikt tikai tad, kad valsts veikusi visus nepieciešamos priekšdarbus tās īstenošanai un ir gatava atcelt kontroli uz valstu iekšējām robežām. …
