Sengrieķu dramaturģija un tās pārstāvji - Sofokls, Aristofans un Aishils

Sengrieķu dramaturģijas rašanās
~5.-4.gs.p.m.ē.
Cieši saistīta ar mītiem un rituālām kulta spēlēm;
Tiek uzskatīts, ka pamats “dzimšanai” ir dieva Dionīsa kults;
No mīta par Dionīsu rodas traģēdija, komēdija un satīru drāma.
Aishils jeb Eshils (Αισχύλος)
BIOGRĀFIJA
Dzimis 525.g. p.m.ē., miris 456.g. p.m.ē.);
Pirmās lugas sarakstījis 498.g.p.m.ē.
Senākais saglabājies darbs- luga “Lūdzējas” (490.g.p.m.ē.)
Viens no trim izcilākajiem sengrieķu traģēdiju autoriem (līdzās Sofoklam un Eiripīdam);
Viņš ir karojis, ietekmējoties sarakstījis traģēdiju “Persieši”;
Teātrī ievieš 2 aktierus.
DARBI
"Lūdzējas" (ap 490.g. p.m.ē.);
"Persieši" (472.g. p.m.ē.);
"Septiņi pret Tēbām" (467.g. p.m.ē.);
"Orestija" (458.g. p.m.ē.)
"Agamemnons"
"Ziedotājas"
"Labvēlīgās"
"Saistītais Prometejs" (triloģijas pirmā luga, pārējas divas nav saglabājušās).
Aishila traģēdijās uzsvērta morāles un reliģijas nozīme, aplūkota cilvēka vieta pasaulē un tā saistība ar dieviem, likteni.…