Mīti, to saikne ar dieviem
Mītu izpēte liecina, ka tie evolucionējuši reizē ar sabiedriskās apziņas attīstību, tādēļ tajos varam atrast dažāda vecuma slāņus. Sasniedzot augstu kultūras attīstības pakāpi, grieķi mītus sāka uztvert kā mākslinieciskas alegorijas, kurām nebūt nav obligāti jātic.
Mīts skaidro īstenību, vēršoties pie pagātnes, pie aizlaikiem, kad pasaule vēl tikai radās, kad no haosa veidojās kārtība, organizētība, stabilitāte, precīzāk - mājvieta cilvēkam.
Pirmsolimpiskā perioda mīti
Mītu sākotnei zinātnieki devuši apzīmējumu ,,htoniskais periods” (chton -- zeme). Šā perioda mīti atspoguļo matriarhāta laiku. To dažkārt dēvē arī par pirmsolimpisko periodu.
Agrīnā perioda iezīmes visspilgtāk saskatāmas pasaules radīšanas mītos. No Haosa, kurā slēpjas radošā iespējamība, vispirms izdalās Gaja - zeme, tad dzimst Tartars - kosmosa dziļumi, bezdibenis, visa sākums un gals, un Eross - kosmisks auglības spēks.
Olimpiskā perioda mīti
Otrā - olimpiskā perioda mīti atspoguļo pāreju no matriarhāta uz patriarhātu, kā arī stihisko, instinktīvo spēku pakļaušanu prāta sfērai un vīrieša spēka diktātam.
Debesīs jeb Olimpā (kalns Grieķijā, kuru uztvēra kā dievu mītni) veidojas patriarhāla kopiena.
Mītos faktiski var izlasīt, kā cilvēks pakāpeniski sāk apgūt dabu (Hērakla varoņdarbi), organizēt sabiedrības dzīvi augstākā civilizācijas pakāpē (Olimpa dievu starpā sadalītās pārvaldes sfēras, funkcijas).
Gaja
Gaja tiek uztverta kā stihiski radoša būtne, auglības simbols, tā ir māte visam dzīvajam - pasaulei, dieviem, dēmoniem, cilvēkiem. Varenā, auglīgā Geja-Zeme radīja dēlu Urānu – zilās bezgalīgās debesis. Tad viņa pārī ar Urānu radīja divpadsmit Titānus – pirmatnējos dabas spēkus. Pēc Hesioda titāni bija Olimpa dievu priekšteči. Gajas nesavaldītos dabas spēkus simbolizē viņas radītie briesmoņi (giganti, Tīfons, simtroči u. c.). Šī dieviete ir mātes klēpis, kurā sākas dzīvība, bet viņa ir arī kaps, kurā tā pati dzīvība atgriežas.
Urāns
Gaja un Urāns ir pirmais valdošo dievu pāris, bet lielāks spēks piemīt Gajai. Starp dievu radītajiem bērniem ir arī briesmoņi, tādēļ viņš neļauj tiem nākt pasaulē no mātes zemes miesām. Gaja, ciešot no šo radījumu smaguma, nolemj darīt galu Urāna auglībai. Krons, abu dēls, pēc mātes pamudinājuma izkastrē tēvu. No Urāna asinīm rodas dažādi briesmoņi, to vidū atriebes dievietes erīnijas un vēlākajā mitoloģijā tik apgarotā Afrodīte, kas vistālākajā senatnē simbolizēja pirmatnēju, visaptverošu auglības spēku . Kopš šī brīža Krons kļuva par augstāko dievu un kopā ar Titāniem pārvaldīja Visumu. …
