1. Lielais Ķīnas mūris
Lielais Ķīnas mūris (ķīniešu: 万里长城, piņjiņs: Wànlǐ Chángchéng — ‘10 000 li garais mūris’) ir ļoti garš no zemes, ķieģeļiem un akmeņiem celts mūris , kuru Senajā Ķīnā uzbūvēja kā nocietinājumu pret iebrucējiem no Ķīnas ziemeļiem. Tas ir viens no lielākajiem arhitektūras pieminekļiem, kas jebkad ir uzcelts. Patiesībā Lielais Ķīnas mūris sastāv no vairākiem mazākiem posmiem, no kuriem daži ir viens otram paralēli. Tas ir celts divu tūkstošu gadu laikā no austrumiem uz rietumiem pāri Ķīnas ziemeļiem un Mongolijas dienvidiem. Ķīnas mūri 3. gadsimta p.m.ē. beigās pavēlēja sākt celt pirmais Ķīnas imperators Cjiņs Šihuans,[1] tomēr visgarākā un vislabāk saglabājusies Ķīnas mūra daļa ir celta Minu dinastijas valdīšanas laikā no 1368. līdz 1644. gadam. Lielā Ķīnas mūra kopējais garums ir 6350 km. Tā ir visgarākā šāda veida būve pasaulē. Taisnā līnijā tas ir aptuveni 2700 km garš, taču tā faktiskais garums, ieskaitot divdaļīgās, trīsdaļīgās un pat četrdaļīgās sekcijas un apvedceļus pa kalnu pārejām, ir vismaz divreiz lielāks. Tā augstums vietām sasniedz 9 m, biezums — 4,5 līdz 6 m. Ir saglabājušies aptuveni 20 000 mūra torņu un 10 000 sargtorņu jeb signāltorņu, no kuriem ar signālugunīm ziņoja par ienaidnieka uzbrukumu.
2.Kolizejs
Kolizejs, celts un sākotnēji pazīstams kā Flāvija amfiteātris (latīņu: Amphitheatrum Flavium, itāļu: Anfiteatro Flavio or Colosseo), ir eliptisks amfiteātris Itālijas galvaspilsētas Romas centrā un ir vislielākais Romas impērijas laika amfiteātris. Kolizejā bija vietas 50 000 skatītājiem. Kolizejs celts 75.—80. gadā pēc Kristus, tas ir 156 metrus plats un 187 metrus garš, bet augstums sasniedz 48,5 metrus. Amfiteātra centrālo daļu aizņēma arēna, kurā notika gladiatoru cīņas, bet ap to bija izvietotas ar marmoru apšūtās skatītāju sēdvietas.
…
