Sērs un skābeklis

Sēra atrašanās dabā
Sērs dabā ir ļoti izplatīts. Brīvā veidā (tīrradņu sērs) lielos daudzumos sastopams Itālijā (Sicīlijas salā) un ASV. Sērs bieži sastopams savienojumos ar citiem elementiem. Svarīgākie dabā sastopamie ir metālu sulfīdi un sērskābes sāļi. Ar vulkānu gāzēm izdalās sēra dioksīds un sērūdeņradis, kas vēl bez tam sastopams arī minerālavotu ūdeņos (Macestā, Pjatigorskā) un Melnajā jūrā (dziļumā, kas pārsniedz 200m). Sēra bioloģiskā nozīme ir ļoti liela – tas ietilpst augu un dzīvnieku olbaltumvielu sastāvā. Sērūdeņradis, kas izdalās, pūstot gaļai, zivīm, olām, ir olbaltumvielu sadalīšanās prodikts, Sērs ietilpst cilvēka matu sastāvā, kā arī dzīvnieku vilnā, nagos un ragos.

Skābekļa savienojumi
Savienojumos skābeklis parasti ir divvērtīgs. Skābekļa blīvums (p=1,429 gl-1) ir nedaudz lielāks par gaisa blīvumu. Skābeklis ir bezkrāsaina gāze bez smakas un garšas. Tas slikti šķīst ūdenī, nedeg, taču tas uztur degšanu un reaģē ar degošo vielu (oksidēšanās). Skābeklis ir ļoti reaģētspējīga viela. Skābeklis ir visizplatītākais ķīmiskais elements.…