Romieši ticēja, ka sievietes ir vājākais dzimums. Ģimenes sēroja, kad piedzima meitene, un reizēm meitenītes tikai izliktas ārā, aukstumā, nomirt, ja tēvs bija neapmierināts. Tēvi bieži ienīda savas meitas.
Sieviešu tiesības
Sievietēm bija maz likumīgu tiesību, un viņas bija atkarīgas no saviem tēviem un vīriem. Tas viņas padarīja par ko līdzīgu vergiem.
Arī sievietēm verdzenēm bija grūtāka dzīve nekā vīriešu kārtas vergiem. Verdzenes varēja tikt pārdotas, lai dzemdētu bērnus- vergus, ko pievienot saimnieka vergu pulkam. Saimnieks varēja ar viņām gulēt un turklāt bija vienīgais ar šādām likumīgām tiesībām, ja vien nedeva sievietei atļauju precēties. Vai arī verdzene varēja strādāt bordelī vai raktuvēs.
Sieviete atradās vīrieša pakārtojumā, tāpēc ka viņa piederēja tikai ģimenei un neeksistēja kopienai.
Kā meita, viņai jāpaklausa savas ģimenes galvai, kas bija viņas tēvs un kuram piederēja absolūta vara pār viņu un visiem viņas jautājumiem.
Romiešu meitas bija godbijīgas pret savu tēvu un tādas arī palika visu savu mūžu.
Romiešu meitas īpašība bija vienkāršība.
Bagātās, precētās sievietes
Kad sieviete apprecas, viņa nonāk sava vīra tiešā pakļautībā.
Romiešu sievietes varēja pulcēties ielās, satikties ar draugiem vai iet uz vannas templi. Tikai turīgākajām ģimenēm bija pašiem savas vannas, savukārt tiem, kam tādu nebija, devās uz vannas māju mazgāties un sakopt sevi.
Tas nebija pieņemams, ka sieviete peldas, vai mazgājas kopā ar vīrieti.
Sievietes drīkstēja izbraukt vakara pastaigā pa pilsētu (uz teātri, vakariņās, utt), viņa brauca karietē, kuru vadīja vergi. Karietes logi parasti bija aizsegti, bet ja sieviete gribēja palūkoties ārā, vai braukt ar vaļējiem logiem, viņai bija jāslēpj sava seja.
Uz teātri sieviete drīkstēja iet kopā ar vīrieti, bet nedrīkstēja tam sēdēt blakus, jo viņa bija kā kārdinājums vīrietim, tāpat arī restorānos sieviete nedrīkstēja ēst pie viena galda ar vīrieti, viņa drīkstēja ēst tikai ar sievietēm no mājsaimniecības. …
