Tehnika un pamatne
Tāpat kā iepriekš nācarieši, prerafaeliti un Lionas skolas meistari, simbolisti cenšas atjaunot seno tehniku- freskas un vaska glezniecības – labo slavu, kā arī audekla vietā lietot koka pamatni un gleznot virsotņu altārus ar zeltītu fonu.
Tomēr vairākums simbolistu gleznu ir izpildītas eļļas tehnikā uz audekla.
Bieži simbolisma mākslinieki gūst ievērojamus panākumus kā zīmētāji un grafiķi.
Tematika
Sižetam simbolistu gleznās ir būtiska nozīme. Mākslinieki glezno ainas no antīkās, vācu, ķeltu un skandināvu mitoloģijas, Bībeles un pasakām. Viņi attēlo sapņus, skumjas, fantāzijas un ir jūtīgi pret kristietības garīgajām vērtībām. Simbolisti pievēršas dzīves jēgas meklējumiem un dvēseles dzīļu pētniecībai. Šo tendenci atspoguļo Pola Gogēna 1897. gadā tapušā darba No kurienes mēs nākam? Kas mēs esam? Uz kurieni mēs ejam? (Bostona, Mākslas muzejs) nosaukums.
Kompozīcija, zīmējums, kolorīts, triepiens
simbolisma glezniecībai nav vienotu stilistisku iezīmju. Atkarībā no laika, autora un Eiropas reģiona tajā var tikt izmantota romantismam, impresionismam, puantilismam, nabismam vai ekspresionismam raksturīgā izteiksme.
Gadsimta beigu glezniecību piepilda simbolistu iemīļotie motīvi – magones, lilijas un citas puķes (labā un ļaunā simboli), gulbji un citi dzīvnieki, liktenīgās sievietes un kritušie eņģeļi. …
