Simbolisms ir viens no 19. gs. Beigu un 20.gs. Sākuma mākslas nozīmīgākajiem strāvojumiem. Simbolismam ir raksturīga negatīva attieksme pret pozitīvismu un materiālismu. Simbolisti pievērsās fantastisko parādību atveidojumam, mitoloģiskai tematikai, retāk konkrētai realitātei, interpretējot darba temata saturu atbilstoši simbolisma idejām. Simbolisti uzskatīja, ka aiz ikdienišķas pasaules priekšmetiem un parādībām slēpjas cita, augstākā realitāte. Visa uzmanība tika veltīta tikai cilvēka iekšējai, subjektīvajai pasaulei, par galveno radošajā procesā izvirzot prātu un iztēli. Viņi uzskatīja, ka mākslas darbam jābūt idejai, kas jāpauž simbola veidā, vispārināti, subjektīvi un reizē dekoratīvi.
Tehnika un pamatne
Simbolisti cenšas atjaunot seno tehniku- freskas un vaska glezniecības- labo slavu, ka arī audekla vietā lietot koka pamatni un gleznot virotņu altārus ar zeltītu fonu.
Tomēr vairākums simbolistu gleznu ir izpildītas eļļas tehnikā uz audekla.
Bieži simbolisma mākslinieki gūst ievērojumus panākumus kā zīmētāji un grafiķi.
Tematika
Sižetam simbolistu gleznās ir būtiska nozīme. Mākslinieki glezno ainas no antīkās, Vācu, ķeltu un skandināvu mitoloģijas, Bībeles un pasakām. Viņi attēlo sapņus, skumjas, fantāzijas un ir jūtīgi pret kristietības garīgajām vērtībām. Simbolisti pievēršas dzīves jēgas meklējumiem un dvēseles dzīļu pētniecībai.…
