Sirreālisms tulkojumā no franču valodas surrealite – pāri realitātei stāvošs.
Mākslas un literatūras virziens, kas radās Francijā 20.gs. 20. gados un pastāvēja līdz pat 20.gs. 64. gadam.
Vārdu sirreālisms pirmais lietoja G. Apolinērs 1917.g. kā savas lugas “Tirēzijas krūtis” otro nosaukumu.
Par sirreālisma kustības dibinātāju uzskatāms Andrē Bretons, bija iniciators sirreālisma atšķelšanai no dadaisma un sirreālisma teorijas pamatotājs.
Sirreālisti rada iespēju saskarties ar sapni un iedomu pasauli, viņu darbos brīvi izpaužas neparastais, amizantais un nežēlīgais. Mākslinieki priekšmetu pārvērš dzīvā ķermenī un otrādi, brīvi pārvieto un maina elementus.
Sirreālismam raksturīgs:
Netradicionāla loģika,
Misticisms,
Relativitāte,
Sapņu un realitātes savijums,
Laika un telpas tēlojums,
Sapņu, murgu, vīziju tēlojums.
Sirreālistu gleznošanas paņēmiemi:
Fotogrāfiskais ilizionisms - ar pedantiskiem, detaļas sīki izzīmējošiem otas triepieniem attēlo savu sapni.
Berzēšanas tehnika - apgleznotu audeklu novieto uz sieta (restēm) vai līdzenas vietas, piem., koka dēļa un skrāpē, kamēr parādās nospiedumi.
Automātiskā rakstība – mēģinājums izpaust prāta plūsmu bez saprāta ietekmes, fiksējot radušos tēlus, vārdus, līnijas, krāsas.
Sirreālisma attīstība mākslā:
Abstraktais sirreālisms – sirreālistisko kvalitāšu izpausme tika panākta ar kubisma un abstrakcionisma paņēmieniem.
Figurālais sirreālisms – sapņi apvienojas ar vispretīgāko reālo lietu atveidojumiem, tas ir vistiešākais naturālisms – ar fantastiskām, nereālām būtnēm iluzioniski veidotā telpā.
Sirreālisma filozofiskie avoti:
A. Bregsona intuitīvimsma teorija,
Z. Freida mācība par individuālo bezabziņu,
Primitīvā māksla, kuru neietekmē prāts,
Viduslaiku kultūra, kurā valda garīgās vērtības.
Slavenākie sirreālisti:
Žans Arps (1887-1966),
Mens Rejs (1890-1976),
Makss Ernsts (1891-1976),
Andrē Masons (1898-1987),
Viktors Brauners (1903-1966),
Huans Miro (1893-1983),
Salvadors Dalī (1904 – 1989).
…
