Mēs izvēlējāmies rakstīt par šo tēmu, jo ar skaņu mēs sastopamies katru dienu un tāpēc mēs gribējām uzzināt kaut ko vairāk par to, tās rašanos, izplatīšanos, skaņas veidiem un citām interesantām lietām par skaņu.
Hipotēze - Mēs uzskatām, ka dzīvnieki labāk uztver skaņas par cilvēkiem.
Skaņas viļņi un ātrums
Skaņa ir gaisa molekulu vibrācija vai vilnis, ko rada objekta kustēšanās. Tur, kur molekulu blīvums ir lielāks, veidojas kompresijas vilnis. Šis vilnis pārvietojas caur gaisu ar ātrumu, kas ir atkarīgs no temperatūras. Skaņas vilnis satur enerģiju, kas savukārt nozīmē to, ka tas var kustināt lietas. Tomēr, ja vilnis uzduras kaut kam cietam, vilnis atleks, radot atbalsi. Skaņas enerģiju var pārveidot citāda veida enerģijā, piemēram, elektroenerģijā, un otrādāk. Šī ir viena no skaņas īpašībām, kas mums ļauj sarunāties pa telefonu.
Tumšākā vakuumā skaņa neizplatās. Skaņas ātrums ir skaņas viļņa noietais attālums laika vienībā. Visās vielās skaņas ātrums nav vienāds, augstākā gaisa temperatūrā, skaņas ātrums nedaudz pieaug. Ziemā skaņa izplatās lēnāk nekā vasarā. Cietās vielās skaņas ātrums ir lielāks nekā šķidrumos.
Skaņas izplatīšanās
Palielinoties attālumam līdz skaņas avotam, nesamazinās dzirdamība- skaņa kļūs aizvien vājāka, šādu parādību sauc par skaņas rimšanu. Daudzos gadījumos skaņas rimšana ir vēlama parādība, jo lietojot mājas sienās skaņu izolējošus materiālus, mēs varam pasargāt savu miegu no nepatīkamajiem trokšņiem. Kad skaņas vilnis ceļā sastop šķērsli –augstu sienu, vai stāvu upes krastu tad novēro skaņas atstarošanos.Ja skaņa atstarojas galvenokārt vienā virzienā, tad atstaroto skaņu var dzirdēt kā atbalsi. Nelielā telpā atbalss nav dzirdama. Lielās telpās atbalsis parasti ir traucējošas, jo skaņa atstarojas no sienām kas atrodas dažādos attālumos no klausītāja, tad ir dzirdamas vairākas skaņas uzreiz. Ja skaņas vilnim nākas šķērsot vides ar atšķirīgu blīvumu, tad skaņas vilnis maina savu sākotnējo izplatīšanās virzienu un noliecas, šādu parādību sauc par skaņas laušanu. …