Amonifikācijas process
Amonifikācijas process noris ūdenstilpēs sadaloties organisko slāpekli saturošām vielām heterotrofo baktēriju rezultātā vai organisko atlieku, sadzīves un rūpniecības atkritumu ieplūdei ūdenskrātuvēs, kā rezultātā veidojas amonjaks vai amonija sāļi.
Sadaloties organiskajām vielām, kā starpprodukti veidojas relatīvi daudz dažādu slāpekļa savienojumu, tomēr to akumulācija ūdeņos nenotiek, jo to bioloģiskā stabilitāte ir zema.
Nitrifikācijas process
Nitrifikācijas procesā norit organiskā un neorganiskā slāpekļa savienojumu oksidēšanās.
Nitrītjoni (NO2-) galvenokārt veidojas kā slāpekļa savienojumu transformācijas starpprodukti - oksidējoties NH4+ vai reducējoties NO3-. Nepiesārņotos ūdeņos nitrītjoni atrodami zīmju daudzumos ( > 0,001 mg/l NO2-) un to koncentrācijas pieaugums ir būtisks piesārņojuma rādītājs.
Nitrātjoni (NO3-) atrodami praktiski jebkādās ūdenskrātuvēs. Tīros virszemes ūdeņos nitrātjonu koncentrācija parasti ir 0,4-8 mg/l, bet piesārņotos - pat līdz 50 mg/l NO3-.
Galvenie piesārņojuma avoti ir minerālmēslu izskalošanās no augsnes, organisko un neorganisko vielu pārvērtības un transformācijas procesi.
Denitrifikācijas process
Denitrifikācijas gaitā nitrāti (NO3–) mikrobioloģiskos procesos tiek reducēti līdz molekulāram slāpeklim (N2).
Denitrifikācija notiek vidē, kur ir ierobežota skābekļa piekļuve (piem., jūras un ezeru sedimenti).
Denitrifikācija kļūst intensīva brīdī, kad būtiski samazinās izšķīdušā skābekļa koncentrācija ūdenī un sedimentos un baktēriju darbībai nepieciešams skābekļa “aizvietotājs”.
Molekulārais N2 ir gala produkts slāpekļa ciklā.
…
