Pasīvā smēķēšana skar divu veidu iedzīvotājus:
- Bērnus, kuri paši sevi nevar pasargāt.
- Pieaugušos nesmēķētājus, kuriem jāapzinās briesmas un jāizvairās no tām.
Jau pirms dzimšanas bērns var būt tabakas lietošanas upuris.
Tā ir acīmredzama patiesība gadījumos, ja māte ir smēķētāja, ja māte nesmēķē, bet smēķē tēvs, vai arī, ja māte uzturas smēķētāju sabiedrībā. Šādos gadījumos nelabvēlīgās sekas var izpausties kā priekšlaicīgas dzemdības, augļa defekti un ļoti mazs dzimšanas svars. Ja mazi bērni atrodas piesmēķētās telpās, viņiem var attīstīties elpošanas ceļu un ausu infekcijas, astmas lēkmes.. Tas palielina arī zīdaiņu pēkšņās nāves sindroma risku.
Bērns neapzinās briesmas, ko izraisa tabakas dūmi, un nemēģinās sevi no tām aizsargāt. Bērns, kurš 80% sava laika pavada norobežotās telpās un ieelpo dūmus, pieradīs pie tiem un vēlāk viņam izveidosies atkarība.
Dūmi satur vairāk nekā 4 000 savienojumu, no kuriem vairākums ir toksiski, un 40 kancerogēnas vielas, ko ieelpo smēķētājs, kā arī smēķētāja tuvumā esošas personas.
Nesmēķētājam, kura dzīvesbiedrs smēķē, risks saslimt ar plaušu vēzi palielinās par 25%. Tāpat ir iespējams iegūt arī citas patoloģijas, piemēram, sirds - asinsvadu slimības.
Piesmēķētu telpu vēdināšana samazina tabakas smaku, bet tikai daļēji izvada ķīmiskās vielas, kas atrodas dūmos. Telpās, kurās ir uzturējies smēķētājs, arī pēc viņa aiziešanas gaisā vēl ilgi saglabājas piesārņojums.
Kaut arī sabiedriskās vietas pārvēršas par nesmēķētāju zonām, reizēm ir grūti izvairīties no tabakas radītā traucējuma. Lai labi justos, nesmēķētāji izvēlēsies vietas, kurās smēķēšana ir aizliegta (bāri, restorāni, diskotēkas utt.).…
