Leģenda. Somu tautai ir leģenda, kā radusies sauna. Divus brāļus, kuri bija devušies medībās pārsteidza sniega vētra. Ilgi maldījušies, pārsaluši, tie nejauši uzdūrušies pamestam mednieku namiņam. Tad viņi pavardā sakurinājuši uguni un mēģinājuši sasildīties, bet bija tik ļoti nosaluši, ka visu laiku drebinājušies. Namiņa sienas un jumts bija no vecuma kļuvuši cauri. Namiņā pa šķirbām krita sniegs. Caur jumta caurumiem sniegs nokritis arī uz pavarda karstajiem akmeņiem. Telpā uzreiz izplatījies karstums, kas paglāba brāļus no nosalšanas. Atgriežoties mājās, brāļi izstāstīja savu piedzīvojumu un nolēma uzcelt atsevišķu namiņu, kur turpmāk varētu sasildīties ar karstā tvaika palīdzību.
3. Cilvēki kopš seniem laikiem ir gājuši pirtī dažādu motīvu vadīti:
reliģisku;
dziedniecisku;
mazgāšanās;
atpūtas;
sociālu.
4. Somu pirts celtniecības vēsture.
„Sauna” - somu/sāmu vārds. Vārds sauna, nozīmē noslēgtu telpu, t. i., vārds «sauna» neapzīmē pašu tvaicēšanās procesu, bet gan pirts telpu funkcionālo bloku. Somi izveidoja savu pirti aizvēsturiskos laikos, kad tie vēl nebija nācija, bet tikai maza cilts. Somi savu saunu ir attīstījuši gadu gaitā un šodien tā ir pazīstama visā pasaulē.
Somi savu pirti piemin arī tūkstoš gadus atpakaļ izveidotajā tautas eposā „Kalevala”. Ļoti saspringtajā momentā, kad tumšie spēki uzbruka tautai, eposa varonis Veinemeinens sauca galveno dievu Ukko savā saunā. …
