Spānijas un Francijas attīstība jauno laiku otrajā pusē

Pēc Izabellas II gāšanas virsnieki meklēja Spānijai jaunu karaļa dzimtu, kad par karali kļuva Amadeo no Savojiešu dzimtas (valdīja Itālijā, Sardīnijas Karalistē)

Taču drīz Amadeo bija spiests atteikties no troņa, jo 1873. gadā Spāniju pasludināja par republiku.

Spānijas republika bija tik nestabila, ka dažos mēnešos nomainijās četri prezidenti, kad beidzot 1874. gadā armiju virsnieki attaicināja par karali Izabellas II dēlu Alfonso XII.
Alfonso XII pieņēma konstitūciju, pēc kuras liberāļi un konservatīvie ieguva varu parlamentā, un armijas ietekme samazinājās.

Pēc 1848. gada revolūcijas Franciju pasludināja par republiku, kuru sauca par Otro republiku. (Pirmā bija Lielās franču revolūcijas laikā pasludinātā republika)
Viens no 1848. gada revolūcijas iemesliem bija bezdarbs, tāpēc sociālisti dibināja nacionālās darbnīcas, kurās strādātu bezdarbnieki.

Tomēr nacionālās darbnīcas ātri izputēja, un valdībai tās bija jāslēdz, kas izraisīja nemierus un cīņas Parīzes ielās.
Nemieru laikā franči atkal vēlējās stipru valdnieku, un par pirmo republikas prezidentu ievēlēja Napoleona radinieku Luiju Napeloenu.
…