Kopumā, apskatot iegūtos rezultātus, tas ir izveidotos vaicājumus, var redzēt, ka vairāki uzdevuma kritēriji ir dažādiem vaicājumiem. Piemēram, vaicājumā 4.6 tika iekļauta grupēšanas konstrukcija (GROUP BY). Tomēr, grupēšanas konstrukcija bija arī pielietota vaicājumā 4.7.
Darbā tika iegūta prasme pardomāt un analizēt datora rīcību, pēc noteikto komandu ievadīšanas. Sarežģītas komandas, galvenokārt, tika uzrakstītas vispirms uz lapas un pēc tam tikai datorā. Taču, vieglākās komandas varēja bez problēmam rakstīt jau SQL vaicājuma ievadīšanas logā.
Salīdzinot iepriekšējo datu bāzi ar datu bāzi, kura satur vaicājumus, uzskatu, ka otrais datu bāzes variants ir vieglāks. Pirmkārt, ievadīt datus ar SQL komandu (INSERT) ir vieglāk, nekā meklējot noteikto tabulu ievadīt tos vairākās reizes. Otrkārt, pašu tabulu veidošana ir ērtāka izmantojot SQL komandas. Tabulas datus var mainīt un rediģēt, pie tam, var darboties ar jau iepriekš izveidotās tabulas konstrukciju.
Treškārt, vaicājumi ir ērti informācijas meklēšanai. Darbojoties ar lielām datu bāzēm, var stundām ilgi pārmeklēt datus. Tomēr, izmantojot vaicājumus datu meklēšanu var vienkāršot un samāzināt laikapatēriņu. Vispār, vienkaršot darbu ar datoru ir programētāja jēga. Līdz ar to, prasme veidot vaicājumus, domāju, ka ir labs ieguvums.
Darba gaitā tika optimizēta datu bāze. Mantošanas tabulas tika dzēstas, bet to dati tika ierakstīti vienā tabulā „Klients”. Tika izveidota izvēles iespēja, ar kuru var noteikt klienta stāvokli, proti, privātpersona vai uzņēmums.
Secinot no iegūtiem rezultātiem darba mērķis tika sekmīgi izpildīts. Tika iepazītas un pielietotas dažādas SQL valodas konstrukcijas. Tika izveidoti dažādi SQL vaicājumi. Vairāka daļa no tiem var tikt aktīvi pielietota reālājā dzīvē. Darbs bija diezgan interesants, tomēr, laikietilpīgs. Darbs satur 19 lappuses, 20 attēlus un 4 tabulas.
…
