Starptautiskais Valūtas fonds
ir starptautiska organizācija, kas dibināta 1944. gada jūlijā ANO konferencē Bretonvudsā (Bretton Woods) ar mērķi veicināt starptautisko monetāro sadarbību, valūtas kursu stabilitāti, valstu ekonomisko izaugsmi un nodarbinātības pieaugumu un nodrošināt īslaicīgu finansiālu palīdzību, ja kādai dalībvalstij radusies nepieciešamība risināt ar maksājumu bilanci saistītas problēmas.
SVF dibināšanas mērķi
SVF Vienošanās līguma 1.pantā ir teikts, ka SVF mērķi ir šādi:
nodrošināt starptautisko sadarbību monetārajā jomā;
veicināt starptautiskās tirdzniecības paplašināšanu un atbilstošu izaugsmi;
nodrošināt valūtas kursu stabilitāti;
palīdzēt daudzpusējās maksājumu sistēmas izveidošanā;
nodrošināt iespējas dalībvalstīm izmantot SVF resursus (ar atbilstošām garantijām), ja ir problēmas ar maksājumu bilanci.
SVF darbību regulējošās instances
Pilnvarnieku valde (Board of Govenors) ir galvenā SVF regulējošā institūcija, kurā ikvienu no 185 dalībvalstīm pārstāv pilnvarnieks un tā vietnieks. Pilnvarnieku kompetencē ir lēmumu pieņemšana par stratēģiski svarīgākajiem Fonda darbības jautājumiem. Pilnvarnieki tiekas reizi gadā SVF/Pasaules Bankas pilnvarnieku gadskārtējā sanāksmē.
Izpilddirektoru valdē (Executive Board) ir 24 izpilddirektori, kuri pārstāv visas 185 dalībvalstis. Valde ir atbildīga par SVF ikdienas darbu. SVF izpilddirektoru valde sanāk ne retāk par 3 reizēm nedēļā, lai apspriestu ieplānotos jautājumus. SVF ģenerāldirektors ir izpilddirektoru valdes priekšsēdētājs, kuru ieceļ amatā izpilddirektoru valde.
Starptautiskajā monetārajā un finanšu komitejā (International Monetary and Financial Committee) ir 24 pilnvarnieki, kuri pārstāv valsti vai valstu grupas atbilstoši izpilddirektoru valdes sadalījumam. Komiteja sanāk divas reizes gadā SVF/Pasaules Bankas pavasara sanāksmē un pilnvarnieku gadskārtējā sanāksmē, lai sniegtu priekšlikumus SVF par starptautiskās monetārās sistēmas darbības pilnveidošanu.…
