SECINĀJUMI
Stress rodas no neatbilstības starp izvirzītajām prasībām un to realizācijas iespējām.
Stresu izraisa dažādi cēloņi - cilvēka psiholoģiskās īpašības un netikumi, kas saistīti ar privāto dzīvi un savstarpējām attiecībām, kā arī ar izvēlēto profesiju un darba vai mācību vidi.
Stress bloķē intelektuālo funkciju – domāšanu un atmiņas efektīvu darbību.
Ilgstošs stress negatīvi ietekmē visas dzīves jomas, tas skar, savstarpējas attiecības, novājina cilvēka imūnsistēmu un veicina nopietnas saslimšanas.
Galvenās stresa mazināšanas tehnikas ir savstarpējo attiecību „terapija”- kontakti ar tuviem un mīļiem cilvēkiem, kolēģiem, kā arī pārmaiņu radīšana, fiziska relaksācija un sajūtu vadīšana - izmantojot redzi, dzirdi, ožu un garšu. Liela loma ir pozitīvai domāšanai un pašiedvesmai.
Mūsdienās sievietēm ir tādi paši stresa cēloņi kā vīriešiem. Atšķirības parādās veidā, kādā katrs no viņiem to izjūt, un metodēs, ko izmanto, lai tiktu ar to galā.
Faktori, kas katram cilvēkam rada stresu ir atšķirīgi, jo cilvēki un vide, kurā tie atrodas ir daudzveidīga.
Spēja izvairīties no stresa situācijām lielā mērā atkarīga no cilvēka garīgās, fiziskās un emocionālās noturības.
Apkopojot pētījuma rezultātus var apgalvot, ka izvirzītā hipotēze ir patiesa, jo stresa situācijās sievietes ir emocionālākas, pārdzīvo notiekošo apkārtējā vidē un emocijas ir vērstas uz āru. Turklāt vīrieši stresa situācijas uztver mierīgāk, ne pārāk tajās iedziļinās tādēļ arī stress viņus ietekmē mazāk. Protams, var būt izņēmumi gan viena, gan otra dzimuma pārstāvjiem.
…
