Superreālisms jeb fotoreālisms

Daži mākslinieki, kas strādāja šajā virzienā, faktiski izmantoja fotogrāfijas un krāsainus slaidus kā pamatu savam darbam. Pie tam ir saglabājušās visas fotgrāfiju iezīmes, jo mākslinieki izmantoja mehāniskās metodes kopēšanai: diaprojekciju, lazēšanu, aerogrāfu otu vietā, emulsijas pārklājumu u.c. Šādu tehnoloģiju izmantošana nav nejauša- tā uzsver mehānistiskumu, novērš no procesa cilvēka klātbūtni, it kā mēģinot izvairīties no sava personīgā redzējuma mākslinieka pasaulē. Varbūt tāpēc superreālisma pasaule šķiet nedzīva, auksta, atstādināta no skatītāja realitātes.

Superreālisma mērķis - tēlu ikdienas realitāte, un galvenais tematika – bezpersoniski mehanizēta mūsdienu pilsētas dzīve, bezpersoniska dzīvā sistēma cietsirdīgā un nežēlīgā pasaulē. Viņa priekšmeti ir apzināti banāli, bet attēli - uzsvērti "objektīvi". Automašīnas, mājas, restorāni, degvielas uzpildes stacijas, telefona kabīnes, stendi un reti dzīvie cilvēki - "personāži no ielas", attēli, kam ir ironiska noskaņa, pilna izmisuma. …