Bizantijas arhitektūras vispārīgs raksturojums
Agrais periods 5.-8.gs.
(savstarpēji saistīta kupola konstrukciju un centrisku ēku kompozīcijas principu veidošanās)
Vidējais Bizantijas periods 8.-13.gs.
(krusta kupola baznīcas tipa izstrāde)
Vēlais Bizantijas periods 13.-15.gs.
(atteikšanas no monumentāliem dievnamiem un pāreju uz nelielu izmeklētas arhitektūras celtņu būvi)
Bizantijas arhitektūras vispārīgs raksturojums
Bizantijas mākslas šūpulis - seno grieķu pilsēta Konstantinopole
(Romas imperators Konstantīns mūsu ēras 330. gadā izvēlējās par jauno galvaspilsētu un nosauca savā vārdā.)
Bizantijas arhitektūra saistāma ar religisku izteiksmi. Arhitektūras forma - viengabalaina, pilnveidota drīzāk stingru tradīciju ietvaros, nekā mainīta atbilstoši personiskām iegribām, rezultāts bija stila izsmalcinātība un izteiksmes garīgums, kāds maz sastopams Rietumu mākslā.
4. gs. pēc Kr. Bizantijā sākās pakāpeniska arhitektūras formu attālināšanās no Romas paraugiem.
Pilsētbūvniecībā - tieksme pēc regulāra plānojuma.
Konstantinopolē, saglabājot vecās tradīcijas, cēla forumus, arkas, kolonādes utt. .
Jaunās iezīmes skāra baznīcas arhitektūru: izveidojās divi baznīcu pamattipi.
Ķeizara Justiniāna laikā 6 gs. Bizantijas arhitektūras atšķirība no Romas piemēriem - nozarojās Bizantijas stils.
Plakanā siena, pīlārs, niša un lēzenais kupols ir 4 galvenie pamatelementi, uz kā balstās Bizantijas arhitekrtūra.
Bizantijas Konstantinopole
Detalizēta karte Konstantinopoles pilsētas un tās vissvarīgākajām ēkām Bizantijas laikos.
…
