Tauki kopā ar ogļhidrātiem un olbaltumvielām ietilpst augu un dzīvnieku organismos. Dabā tauki nav sastopami, tos iegūst mākslīgā ceļā – ar hidrogenēzes metodi, tas ir, pārvēršot augu eļļu cietā masā. Pirmo reizi šāda tehnoloģija tika izmantota pirms piecdesmit gadiem. Tā pārtikas ražotājiem ļoti iepatikās, jo margarīnu ražot bija izdevīgāk nekā sviestu.
Ja organismā ar uzturu nonāk taukvielas, tad zarnās, fermentu iedarbībā tās sadalās par glicerīnu un attiecīgām karbonskābēm. Glicerīns zarnās viegli uzsūcas. Žults izdalītu vielu ietekmē nešķīstošās taukskābes pārvēršas šķīstošos savienojumos. Tie savukārt pārvēršas attiecīgās taukskābēs, kas ar glicerīnu veido organismam specifiskus taukus. Tauku rezerves organismā tiek papildinātas no uztura taukvielām un taukiem, kas veidojas no ogļhidrātiem un olbaltumvielām.
Tauku molekula sastāv no glicerīna (trīsvērtīgā spirta) atlikuma, kam pievienojušies trīs taukskābju radikāļi. Šīs taukskābes var būt piesātinātas vai nepiesātinātas, bet parasti ar lineāru molekulas uzbūvi un pāra skaitu oglekļa atomu molekulā. "Nepāra" taukskābju (piemēram, margarīnskābes) taukos mēdz būt mazāk kā 0,1%.…
