Krusts ir ģeometriska figūra, kas sastāv no divām līnijām (vai citām vienkāršām figūrām, piemēram, taisnstūriem), kas viena otru šķērso (parasti 90° leņķī).
Vismaz vienai no krustu veidojošām līnijām jādalās uz pusēm un tās parasti novietotas vertikāli vai horizontāli.
Ir pazīstami arī daudzi citi krusta varianti.
Senajās Austrumu kultūrās, Priekšāzijā, Ēģiptē, Āfrikā maģiskā zīme divu paralēlu krustotu līniju veidā nozīmēja četras stihijas: zemi, uguni, ūdeni un gaisu.
Vēlāk, kad ļaudis dzīvoja Mesijas gaidās, Krusts kļuva par šīs gaidīšanas simbolu.
Burta “tau” veidā izpildītu (senebreju alfabēta pēdējais burts), to uzskatīja par līdzdalību ar Dievu zīmi, ar šo zīmi pat apzīmēja pašu Dievu.
Kristiešu periodā Krusts ieguva jaunu jēgu, kad apvienojās divas tā nozīmes: nemirstības avots un tai pašā laikā Jēzus Kristus nāvessoda rīks. Maģiskā zīme kļuva par mūžīgās dzīves simbolu un par atbrīvošanas no ciešanām simbolu.
Krustu formas
Latīņu krusts.
Osas (ēģiptiešu) krusts.
Jēkaba (spāņu) krusts.
Antonija krusts
Dakšas krusts
Grieķu krusts
Andreja krusts
…