“Pašportrets”
Savas karjeras laikā viņš pievērsa īpašu uzmanību savam tēlam, papildus tam, ka viņš sevi iekļāva vairākās reliģiskās kompozīcijās, viņš izveidoja arī vairākus pašportretus. Viens no slavenākajiem šiem pašportretiem ir šis, kas datēts ar 1562. gadu. Tas gleznots ar eļļas krāsām uz 86x 69 cm audekla. Pašlaik glezna atrodas Prado muzejā Madridē.
Portreti profilā tajā laikā bija neierasti un vēl jo mazāk pašportreti, jo jāņem vērā cik grūti tos bija uzgleznot. Iespējams Ticiāns vēlējās parādīt savu gleznotāja prasmi un talantu un atstāt tēlu, kas izturētu laika pārbaudi. Šķiet ticams, ka mākslinieks, kurš gleznas veidošanas laikā bija sasniedzi cienījamu vecumu, vēlējās ar pašportreta palīdzību noteikt savu izskatu pēcnācējiem. Šī ideja nav nesavienojama ar faktu, ka glezna varēja būt izgatavota viņa paša ģimenei, kā liecina fakts, ka četrus gadus vēlāk tā joprojām piederēja Ticiānam.
Gleznas raksturojums.
Viņš sevi ir attēlojis melnā mētelī, pret kuru izceļas krekla baltā apkakle. Viena no svarīgākajām gleznas detaļām ir zelta ķēde ap viņa kaklu. Tā simbolizē Ticiānu kā zelta piešu ordeņa bruņinieku “Knight of the Order of the golden spur”. Rokā viņš tur otu, tā simbolizē to, ka viņš savu bruņinieka statusu ir ieguvis pateicoties viņa lieliskajām gleznotāja prasmēm.
Secinājumi
• Ticiāns ir bijis viens no visu laiku lielākajiem portretistiem. Daiļrades sākumā viņš cilvēkā cildināja skaistumu, spēku, jaunību, bet līdz ar briedumu viņš modelī sāka saskatīt to, ko citi dažkārt pat nepamanīja. Visi Ticiāna portreti ir gleznoti virtuozi, tajos sniegts ass un precīzs indivīda būtības raksturojums.
• Ticiāna atklājums bija formas veidošana ar krāsu palīdzību, niansētu toņu lietojums un sulīgais kolorīts, kas atstāja lielu iespaidu uz nākamo paaudžu māksliniekiem.
• Ticians bija pirmais pasaules mākslā, kas iemācījās lielformāta darbus gleznot nevis uz koka, bet gan uz audekla, lai tos varētu vieglāk pārvadāt.
…
