Pateicoties Turcijas stratēģiskajam novietojumam starp diviem kontinentiem (Eiropu un Āziju), tās kultūra ir austrumnieku un rietumnieku kultūru īpatnējs sajaukums. Turcija ir kļuvusi par stratēģiski svarīgu valsti, jo tai vēsturiski ir cieši sakari rietumos ar Eiropas Savienību, austrumos ar Centrālāziju, ziemeļos ar Krieviju un dienvidos ar Tuvajiem Austrumiem.
Turcijas ekonomiksā attīstība un īpatnības 1920.-1940. g.
Turcijas Republika ir oficiālā mantiniece Osmaņu impērijai un tā izveidojās pēc tam, kad 1922. gadā Turcijas Lielā nacionālā asambleja gāza sultānu Mehmedu VI. Jaunais režīms izbeidza osmaņu valsts pakāpenisko bojāeju (franču: coup de grâce), jo valsts faktiski vairs netika uztverta kā reāls spēks pēc zaudējuma Pirmajā pasaules karā.
Turcijas neatkarības karš
(1919-1923)
Turku nacionālisti sāka mūsdienīgas Turcijas veidošanu pēc uzvaras neatkarības karā, kad tika izcīnīta teritorija, kas faktiski atbilst mūsdienu valsts robežām, kuras noteica ar Lozannas līgumu. Karā turki uzvarēja Grieķiju (rietumos), Armēniju (austrumos), Lielbritāniju, Franciju un Gruziju.
1923. gada 24. jūlijā tika parakstīts Lozannas līgums, kur pārrunas no Ankaras valdības puses vadīja Ismets Inēnī. Līgumā tika noteiktas pašreizējās valsts robežas, izņemot Hatajas ilu, kas bija Sīrijas sastāvā (Iskenderuna), kas pievienojās tikai pēc 1939. gada referenduma, kad šis novads bija ieguvis neatkarību no Francijas. Lozannas līguma noslēgšana bija arī pamatā jaunizveidotās Turcijas Republikas starptautiskajai atzīšanai kā Osmaņu impērijas mantiniecei.
Vienpartijas laikmets (1923.gada-1946.gadam)
Turcijas mūsdienu vēsture sākas ar valsts dibināšanu 1923. gada 29. oktobrī un par pirmo valsts prezidentu kļuva Mustafa Kemals Ataturks. Valdību sākotnēji veidoja Ataturka vadītie Ankaras revolucionāru grupas locekļi. Otrā konstitūcija tika pieņemta Lielajā nacionālajā asamblejā 1924. gada 20. aprīlī un bija spēkā desmit gadus. Visu šo periodu valsts piedzīvoja pakāpenisku rietumu vērtību un kultūras adaptācijas procesu, ko īstenoja ar Ataturka reformu palīdzību.
Attaturka reformas
Ataturka reformas (turku: Atatürk Devrimleri vai Atatürk İnkılapları) bija nozīmīgas reformas, kas notika Mustafa Kemala Ataturka vadībā neilgi pēc Turcijas Republikas dibināšanas visās jomās: politikā, tiesību sistēmā,kultūrā, sabiedrībā un ekonomikā.
Visās valsts pārvaldes nozarēs galvenie reformu veicēji bija Tanzimata laikmeta moderno skolu absolventi, ieskaitot Ataturku, kā arī Republikāņu tautas partijas piekritēji, kuru uzskati balstījās uz Rietumu idejām. Idejas galvenais virziens bija Turcijas sabiedrības pārveide par rietumniecisku valsti, lai tā spētu modernizēties.…
