Ūdeņradis ir visizplatītākais elements Visumā. Galvenās zvaigznes lielākoties sastāv tieši no ūdeņraža. Tas sastāda aptuveni trīs ceturtdaļas kosmiskās vielas. Zemes garozā ūdeņraža ir daudz mazāk. Dabā, jūras līmenī ūdeņradis parasti ir sastopams savienojumu veidā, lai arī augstākajos atmosfēras slāņos ir diezgan daudz brīva ūdeņraža.
Ūdeņradis ir bezkrāsaina gāze
Visvieglākā gāze 14.5 reizes vieglāka par gaisu
Ūdeņradis ļoti maz šķīst ūdenī
Tritijs
Tritijs (grieķu: tritos - trešais, trešējais) jeb pārsmagais ūdeņradis ir trešais ūdeņraža izotopiem. Tritijs ir nestabils izotops - tā kodola pussabrukšanas periods ir 12,32 gadi. Tritija apzīmējums ir 3H vai T. Tritija atoma kodols (tritons) sastāv no viena protona un diviem neitroniem.
Tritiju atklājuši angļu zinātnieki Ernests Rezerfords, Marks Olifants un Pauls Harteks.
Protijs (grieķu: protōs - pirmais) ir pats vieglākais un dabā visizplatītākais ūdeņraža izotops. Tā apzīmējums ir 1H. Protija atoma kodols sastāv tikai no viena protona, no tā arī cēlies izotopa nosaukums. No visa Visumā esošā ūdeņraža 99,985% ir protijs, tādējādi tas ir dabā visbiežāk sastopamais ķīmiskā elementa izotops. Protija oksīds ir galvenā ūdens sastāvdaļa.
Deitērijs (grieķu: deuteros - otrais, otrējais) jeb smagais ūdeņradis ir ūdeņraža otrs stabilais izotops. Deitērija apzīmējums ir 2H vai D. Deitērija atoma kodols (deitrons) sastāv no viena protona un viena neitrona. Dabiskais ūdeņradis satur 0,0147% deitērija.
Deitēriju atklājis 1932. gadā amerikāņu fizikālķīmiķis Harolds Jūrijs.…
