Izvadprocesi: cieši saistīti ar ūdens maiņu, jo no organisma tiek izvadītas g.k. izšķīdušās vielas: vielamaiņas galaprodukti, medikamenti, diagnostikā izmantotās vielas, bioloģiski aktīvas vielas u.c.
Pieaudzis cilvēks izdala: 1- 1,5 l urīna;
Tā daudzums atkarīgs no uztura, šķidruma uzturā, svīšanas, medikamentiem u.c.
Mazāk par 0,5 l – bīstami veselībai, vairāk par 2-2,5 l – var būt patoloģija;
Urīna diennakts porcijā ir ap 55-70 g organisko un neorganisko vielu;
Tā koncentrācija ir 500-1200 mosm/l;
Blīvums – 1,001- 1,060, palielinās, ja maz šķidruma uzturā;
pH ir 4,5-8,0 - vidēji 6,0. Lietojot jauktu uzturu, gaļu – skābāks, pēc vemšanas – sārmaināks, mainās tāpat kā asins reakcija.
Sviedru izdalīšanās:
Reflektoriski, apkārtējās vides vai asins tº paaugstināšanās rezultātā;
Izteiktu svīšanu izsauc uztraukums, bailes, stress, sāpes, slimības (nieru mazspēja).
No termoreceptoriem uzbudinājums nonāk termoregulācijas centrā hipotalāmā, no kurienes tālāk tas tiek aizvadīts uz sviedru dziedzeriem.
Sviedru dziedzerus inervē g.k. simpatiskās nervu šķiedras, to impulsi pastiprina svīšanu.…