Vācijas attīstība 19.gadsimta trešajā daļā

Vācijas apvienošana.
Vācijas apvienošana notika 1871. gada 18. janvārī, Versaļas Spoguļu zālē.
To 1862. gadā uzsāka Prūsijas kanclers Oto fon Bismarks.
(1864. gadā pievieno Šlēsvigu un Holšteneinu. 1866. gadā tiek pievienota lielākā vācijas teritorija – izveidojas Ziemeļvācu savienība. 1870 gadā pievieno Vācijas D zemes!
Vācijas apvienošana.
Prūsijas karalis Vilhelms 1 tika pasludināts par Vācijas ķeizeru Vilhelmu 1. Impērijas konstitūcijas noteica, ka Vācijas imperātors ir valsts galva un viņam ir likumdevēja vara. Likumu ierosināšanas tiesības tika piešķirtas vēlētam parlamentam – reihstāgam. Savienības padome jeb bundesrāts, ko veidoja no vācu zemju (agrāko valstiņu) valdību sūtītiem pārstāvjiem, varēja apstiprināt vai noraidīt reihstāga ierosinātos likumu projektus.

Vācijas impērija (Otrā impērija)
Vācijas valsti veidoja 25 zemes.
Tā bija konstitucionālā monarhija. (augstākā vara piederēja imperātoram, kas vienlaikus bija arī Prūsijas karalis.)
Imperātors bija arī armijas un flotes virspavēlnieks.…