Valoda un komunikācija

Galvenās atziņas
Protams, komunikācijas un valodas savstarpējā atkarība vienai no otras ir totāla – pilnīga un visu aptveroša.
Komunikācija un valoda viena bez otras nav iespējama.
Valodas eksistenciālā jēga izpaužas komunikācijā, bet komunikācijas eksistenciālā jēga nav iedomājama bez valodas. Valoda pastāv priekš komunikācijas, bet komunikācija savukārt nevar iztikt bez valodas.
Valodas eksistence sākās tikai reizē ar komunikācijas procesu. Komunikācijas process var sākties tikai tad, ja ir valoda.
Valoda var realizēties tikai komunikācijā; komunikācija nevar realizēties bez valodas.

„Valoda un komunikācija ir viena no pārsteidzošākajām un cilvēcīgākajam spējām. Mēs esam pieraduši izmantot šo māku, tāpēc nemanām cik ļoti tā ir pilnīga, sarežģīta un noslēpumaina. Cilvēkam rodas doma, lai to nodotu citam mēs izmantojam vārdus. Vai nav pārsteidzoši tas, ka akustiskais vilnis kuru rada cilvēka balss, nes sevī visas viņa domu un jūtu nokrāsas. Balss sasniedz cita cilvēka dzirdi un visas tavas domas un jūtas top pieejamas šim cilvēkam, viņš sāk apzināties to jēgu un nozīmi” /M. Monteņs/

Secinājumi
Valoda ir un pastāvēs vienmēr, jo bez tās nav iespējama cilvēku komunikācija. Tikai grūti prognozēt kā tā attīstīsies un mainīsies laika gaitā
Valoda ir pastāvīga kā komunikācijas līdzeklis. Valoda ir mainīga kā parādība, kas cieši saistīta ar katru cilvēka darbību, kam jāapkalpo nemitīgā attīstības procesā esošā sabiedrība un mūsu domu un jūtu izteikšanas vajadzības.
Cilvēkiem ir jānovērtē valodas un runāt spēja, jāizkopj valoda, lai tā būtu kā veiksmīgs instruments pilnvērtīgai komunikācijai
Valoda nosaka un ietekmē attiecību veidošanu , ar pareizu valodu komunikācijā var panākt sev vēlamo, taču tas ir cilvēkam sevī jāpārdomā un šī prasme jāattīsta un jātrenē.





…