Valsts pārvaldes akts ir noteiktā kārtībā izdots un izsludināts tiesību akts.
Tos regulē:
likums “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta (turpmāk MK) pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību”,
“MK iekšējās kārtības darbības noteikumi”,
MK 1996. gada 23. aprīļa noteikumi Nr.154. “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi”
Valsts pārvaldes aktu pazīmes
katru aktu pieņem izpildinstitūcija vai administratīvi tiesisko attiecību subjekts, realizējot valsts pārvaldi;
valsts pārvaldes akta saturam un būtībai ir jāatbilst tiesību normām;
valsts pārvades akts satur vienpusēju gribas izpausmi;
valsts pārvaldes akts rada attiecīgas juridiskas sekas
Pēc aktu juridiskā spēka
Normatīvie akti – izmaina vai atceļ juridiskās normas, t.i., ietver sevī vissvarīgākos noteikumus bez konkrēta adresāta.
Iedalījums pēc formas:
Tiesību jaunrades akti;
Tiesību interpretācijas akti.
Iedalījums pēc darbības jomas:
Iekšējie;
Ārējie.
Pēc aktu juridiskā spēka
Individuālie akti – tie ir administratīvās varas konkrēti lēmumi par konkrētu jautājumu.
Pēc juridiskajām sekām individuālie akti var būt:
pienākuma;
aizlieguma;
atteikuma akti.
Pēc valsts varas subjekta pilnvarām
Diskrētie akti, kas tiek pieņemti pēc amatpersonu brīviem ieskatiem;
Alternatīvu pilnvaru akti, kas dod iespēju subjektam izvēlēties vienu no daudziem tiesību normu variantiem;
Administrācijas sasaistītie akti, ko pieņem pēc izvēles iespējām (piemēram, uzņemšana augstskolā pēc konkursa)
Noteikumi pārvaldes kārtībā
Satversmes 58.pants nosaka, ka MK ir padotas visas valsts pārvaldes iestādes. No tā izriet, ka MK ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums veikt šo pārvalžu institūciju vadību. Tādējādi šāda vadības realizācija prasa un liek MK izdot normatīva rakstura pārvaldes aktus, lai visa sistēma nedublētos un funkcionētu. Šeit MK tiek dotas vispārējas pilnvaras.
Likumā ietverts īpašs pilnvarojums MK izlemt to vai citu jautājumu. Šī izlemšana var notikt divējādi:
ja vispār jautājuma izlemšana saistīta ar regulāru likumu izpildi, kas tiek nodota MK kompetencē, tad šādu norādi iekļauj pašā likumā;
ja uzdevums ir vienreizējs, tad šāds pilnvarojums uzdevuma veikšanai tiek iekļauts likuma pārejas noteikumos.
Šeit MK tiek dotas speciālas pilnvaras.
…
