CILVĒKA VESELĪBA
Tā ir dzīves kvalitātes kategorija, kuru nosaka fizioloģiski mehānismi, spēja adaptēties, pašorganizācijas, pašattīstības un pašsaglabāšanās spējas.
VESELĪBA ir fiziskā, psihiskā (garīgā) un sociālā labklājība.
Veselība ir līdzsvara stāvoklis starp cilvēka organismu un vides fizikālajiem, bioloģiskajiem un sociālajiem faktoriem, kas nodrošina normālas organisma funkcijas
Veselību var definēt arī kā "spēju veikt darbu"
Helsisms – uzskatu sistēma, kas par galveno veselību noteicošo faktoru izvirza dzīves veidu.
Holistiskais uzskats – veselību vienlīdz spēcīgi ietekmē dzīvesveids un dzīves apstākļi, tāpēc atbildīgs par veselību ir ne tikai indivīds, bet arī sabiedrība.
VIDE
ŪDENS ieņemšanas vietu (dabisko ūdens
tilpju, urbumu) aizsardzības nodrošinājums,
Ūdens resursu sastāva stabilitāte,
Antropogēnais organisko vielu piesārņojums, kas rodas no industriālo un komunālo neattīrītu notekūdeņu noplūdes, nepareizas ķīmisko vielu pielietošanas lauksaimniecībā,
Tehnoloģiskā procesa riski (attīrīšanas iekārtas),
Riski piegādes tīklos,
AUGSNE kalpo kā filtrs, kas aizsargā pazemes ūdeņus, ūdensteces un ūdenstilpes no ķīmiskā un bioloģiskā piesārņojuma.
TROKŠŅI - stresu izraisošs faktors
MŪZIKA – harmonija vai diskomforts
SADZĪVES TROKSNIS - satiksmes troksnis, celtniecības un sabiedrisko pasākumu un kaimiņu radītais troksnis.
ELEKTRO MAGNĒTISKAIS LAUKS -piesārņojumu rada elektroierīces. …
