Iespaidīgais Pizas katedrāles ansamblis atrodas Pizas pilsētā, Toskānā, sākts būvēt jau 11. gs. vidū, bet pabeigts tikai pēc trīs gadsimtiem – 14. gadsimtā. Katedrāli 1063. gadā sācis celt arhitekts Busketo, savukārt arhitekts Rainaldo to 1160. gadā pabeidzis. Tā ir pēc apjoma grandioza piecjomu bazilika. No ārpuses katedrāles fasādes rotājumu veido daudzkrāsainu marmora plāksnīšu apšuvums, kas kopā ar smalkajām arkādēm katedrāles tēlam piešķir neatkārtojamu savdabību. Savukārt iekšpusē katedrāles sienas noklātas ar balta marmora plāksnēm, kurās inkrustēti (iestrādāti pamatmateriālā) sarkani un zaļi marmora ielaidumi. Katedrāles iekšienē abās pusēs vidusjomam stiepjas sānjomi, kuros izvietoti svēto tēli un izveidotas svētajiem veltītas kapelas.
Vislabāk savu senatnīgo veidolu saglabājusi Vormsas katedrāle, kura atrodas Vācijā. Sākta celt 11.-12.gs. Katedrālei ir seši apaļas formas torņi. Ar savām skarbajām arhitektoniskajām formām tie piešķir sakrālajai celtnei mazliet cietokšņa izskatu. Fasāžu apdarē dominē gludas plaknes ar šauriem dažādas formas logiem, bez jebkādiem plastiskiem rotājumiem.
Secinājumi:
Izveidojās 11.gs.-12.gs.;Spilgtākie arhitektūras piemēri romānikā – Latvijā: Sv. Jura baznīca, Turaidas pils, Eiropā: Vormsas katedrāle un Pizas katedrāle ;pārsvarā cēla dievnamus, klosterus un pilis; arhitektūra balstījās uz Senās Romas tradīcijām un bija cieša saistība ar reliģiju; būves bija smagnējošas, tumšas celtnes,ar noapaļotām arkām;bieziem mūriem, masīvām starpsienām;maziem un šauriem logiem; galvenais tēlniecības veids bija cilnis; baznīcu sienas un velves klāja freskas;glezniecībā un tēlniecībā cilvēku attēloja, neievērojot ķermeņa proporcijas.
…
